apagama
, m. [ts.], going away, disappearance;Ps I 277,24 (sukha-dukkhānaṁ); pt ad Ps I 95,2 ≠
Sadd 343,7 (sense of vutta, pavutta); [Abh 1185 (sense
of prp. upa-°; prob. w. r. for upagama, cf. Sadd 883,24
& Pay fol. gf 6 (upagamana)]; — viññāṇassa °âtik-
kamato, As 209,28. — Ifc. v. iṇâ°, kilesa-kālussiya-
bhāvâ°, navabhāvâ°, mohandhakārâ°, viññāṇâ°,
vyasanâ°.