anu-sāsaka
, m. (and f. ~ikā, q. v.) [sa. anu-çāsaka], one who gives instruction, preceptor, mentor;
Vin I 94,36 (~ena paṭhamataraṁ āgantvā saṁgho
ñāpetabbo); nom. ~o ovādako, Ja III 382,17' (=
'anusāsitā'); Mil 186,21; 236,19 (n'atthi Tathāgatassa
anu-sāsakararh'); instr. ~ena karaṇīyaṁ na bhaveyya, Mil
264,20; loc. asati ~e, Mil 217,29; f. ~ikā, AN III
298,12 (ovādikā + ; = anusatthi-dāyikā, Mp);~ika-
bhikkhunī, Ja I 428,13—430,6 (cf. Anusāsikā, Npr.).
— Ifc. v. atthadhammâ°, pāpâ°.
