anu-dhāvati
, pr. 3 sg. [sa. anu + √dhāv], torun after or up to, to follow, pursue (acc); Dhp 85
(tīraṁ) - SN V 24,18* = AN V 232,24* foll.; Th
1174 (ku-maggaṁ); Mil 372,6 (nâññattha-m-); anu-
sarati +, Ps III 668,21; 1 sg. ~āmi, SN I 9,9 (san-
diṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ ~); 3 pl. ~anti anupari-
vattanti (kāyaṁ), Mil 253,10; aor. 3 sg. ~āvi; Mhv
anu-dhāvati(do.); 2 pl. mā ~āvittha (kālikaṁ), SN I 117,26; fut.
pl. ~āvissāma, MN I 474,6 (kālikaṁ).
