anu-ññāta
, mfn. [sa. anu-jñāta, pp. of anu-jānāti], permitted, allowed, granted (by a king);
sanctioned, ordained (by the Buddha); Vin I 75,1
(Bimbisārena ~aṁ hoti); II 169,27 (Bhagavatā pā-
sādaparibhogo ~o); DN III 130,9 (mayā piṇḍapāto
~o); Pp 28,18 (Bhagavatā gilānabhattaṁ ~aṁ); MN
II 56,13 (~o si . . . mātāpitūhi); Ud-a 71,11 (dḍ.);
Vin I 93,30 (cf. 83,12) (do.); Ja VI 16,6* (~o ahaṁ
anu-ññātaSabbadattena rājinā); V 28,28* (~o sotthi paccehi; =
tena ~o sotthinā paccehi, Ct.); 380,28 (tena~o); Pv-a
12,29 (therena ~o); 81,1 (~aṁ bhante); f. ~ā, (kap-
piyabhūmi), Dhp-a II 81,15; m. pl. ~ā (raññā), Ud-a
259,15 = Ja II 416,16; Sv I 267,28 (= 'anumatā');
n. ~aṁ (opp. paṭikkhittaṁ), Nett 161,30 (cf. 184,26;
192,9-13); n. pl. ~āni (Bhagavatā tīṇi cīvarāni),
Dhp-a III 72,15. — Bhagavatā ~a-vidhinā, in the
way recommended by Bh., Ud-a 229,1. — Ifc v. an-°,
nâ°. — °-tta, n. abstr., Ja II 353,6; Ps I 90,5; Vism
34,27 (mhṭ). — °-paṭiññāta, mfn., accepted and
acknowledged a: licenced(?); ; m. ~o, DN I 88,1 (Sv);
pl. ~ā, Sn 594 (Pj; quoted Vv-a 10,3*).
