anu-kirati
], pr. 3 sg. [anu + √kṛ], (a) to scatteralong; aor. 3 sg. anvakāri, MN II 100,6* (itv-eva coro
asim āvudhañ ca sobbhe ... ~; = khipi chaḍḍesi,
Ps) = Th 869 (Ee anvakāsi); — (b) to bestrew,'over-
heap; aor. 3 sg. anvakāri, so read Ja VI 208,22* (lo-
[anu-kirati]matthakāri, Ck kim annukāri, Cs kimattvakāri; =
adhammena kiṁkāraṇā lokaṁ anvākiriyaṁ yojaya-
tîti [read: anvākiri, saṁyojayîti] attho, Ct.; Se
sabbalokaṁ anatthakārī nirattha-saṁyojayîti!); pp.
anu-kiṇṇa, q. v.