an-issara
, mfn. [sa. an-īçvara], (a) not owneror master, powerless; m. ~o, Mil 253,4 (+ assāmī
avasavattī); Ja V 18,21' (= 'anesamāno'); VI 106,11'
(ahaṁ attano ~o hutvā); VI 516,29' (rājâpi ~o);
Mp III 54,3 ad AN III 136,14 (~o va samāno);
an-issaraasmiṁ] sarīre ~ā), Ja III 57,20*. — (b), without a
lord or master, ownerless; Dhp-a III 407,8 (suññā
assāmikā ~ā, scil. sabbe dhammā); Sp (III) 561,18
ad Vin III 144,26 (f. pl. ~āyo, = 'assāmikāyo'); —
Th 713 (sabbaṁ ~aṁ etaṁ, iti vuttaṁ mahesinā,
allusion to MN II 68,22: anabhissaro (loko)).