an-ālamba
, mfn. [ts.], without hold; loc. n. appa-tiṭṭhe ~e ko gambhīre na sīdati, Sn 173 (Pj) = SN
I 53,17* (Spk: heṭṭhā appatiṭṭhe upari ~e); appa-
tiṭṭhe ~e giriduggasmi, Ja V 70,12* (= ālambita-
[v. l. ālambitabba]-ṭṭhāna-rahite, Ct.); Ap 469,29
(appatiṭṭhaṁ ~aṁ duttaraṁ sīghavāhiniṁ, scil.
an-ālamba~o); Vetaraññe ~e, Ja VI 250,19*; ~e ākāse, Ja VI
305,27 (cf. ākāso nirālambo, Mil 295,17). — °-cara,
mfn., moving without support; pl. ~ā, Mil 343,15
(anālamba here possibly neg. abs.).
