an-ācāra
, mfn. [ts.], immoral, unchaste; appa-ssuto+ ~o, AN V 158,28; 161,7; Ap 30,20; bhikkhuṁ
bhinnâjīvaṁ ~aṁ pāpamittaṁ, etc., Mil 300,13; f.
~ā, Ap 613,10 (+ jina-sāsana-dūsikā); Ja I 495,28
(Ee anācārī, Se anācārā); f. pl. ~ā dubbatā [v. l.
dubbacā] pagabbhā, Ps II 95,28; [DN II 179,16 w. r.
1an-ācāra