Truncation sign : * (asterisk) - e.g. kamm*

Type the letters without dots and accents - e.g. to search 'kalyāṇa' type kalyana. Read more …


kāma

, m. [ts., cf. BHSD, SWTF, Encyclop. of Bud-
dhism
VI, 1 1996 s.v.; Hôb. s.v. ai], 1. (mostly in sg.)
wish, desire, pleasure;
2. (in pl.) the objects of sensual
pleasure viz.
rūpa, sadda, gandha, rasa, phoṭṭhabba,
cf. kāmaguṇa, q.v. on ~āni cf. Mittelindisch-2 § 315;
gramm. lit.: kamu icchākantisu. kāmeti kāmayati
~o kanti +. ettha ca ~o ti rūpâdivisayaṁ kāmetī ti
~o, kāmīyatī ti vā ~o kilesakāmavatthukāmavasen'
etaṁ daṭṭhabbaṁ, kileso hi tebhūmakavaṭṭasaṁ-
khātañ ca vatthu ~o ti vuccati, Sadd 556,24 foll.; ka-
manaṭṭhena ~ā nāma, Mp III 407,7; — lex. lit. avigga-
ho to ~o ca manosu madano , Abh 42; — exeg.: a.
definitions: katame ~ā? chando ~o rāgo ~o chanda-
rāgo ~o saṅkappo ~o saṅkapparāgo ~o, ime vuc-
canti ~ā, Vibh 256,35 foll. (on formula "vivicc' eva
~ehi vivicca akusalehi dhammehi," q.v. infra) qu. Sp
141,26, cf. saṅkapparāgo purisassa ~o, S I 22,25 foll. =
A
III 411,14 qu. Kv 370,20, It-a II 41,2; uddānato dve
~ā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. katame vatthukā-
mā? manāpikā rūpā manāpikā saddā + ... yaṁ kiñ-
ci rajanīyaṁ vatthu vatthukāmā. katame kilesakā-
mā? chando ~o rāgo ~o + ... ime vuccanti kilesakā-
mā, Nidd I 1,9-2,11; uddānato dve ~ā vatthukāmo
ca kilesakāmo ca. tattha kilesakāmo atthato chanda-
rāgo va, vatthukāmo tebhūmakavaṭṭaṁ, As 62,1-3;
~ā dvidhā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca, Peṭ 153,22;
pane' ev' āyatanā ~ā, Kv 369,21 foll. (Kv-a 108,3: view
of the
Pubbaseliyas); ~o icchā, Sadd 485,5; — b. kinds
of
~: ye ca ... hīnā ~ā ye ca majjhimā ~ā ye ca paṇītā
~ā, sabbe ~ā tv eva saṅkhaṁ gacchati, A III 5,28 foll.;
atītā ~ā, bahiddhā ~ā hīnā ~ā majjhimā ~ā paṇītā[[side 369]]
~ā āpāyikā ~ā mānusikā ~ā dibbā ~ā +, Nidd I 1,17
foll.; S V 315,3 foll.; atītesu me ... ~esu kāmacchando
pahīno anāgatesu me ~esu kāmacchando vigato, S
V 315,3 foll.; kin nu kho ~ānaṁ aggan ti ... rūpā ~ā-
naṁ aggan ti +, S I 79,29 foll. ~ehi kāmasukhaṁ kā-
masukhā kāmaggasukhaṁ tattha aggaṁ akkhāyatī
ti, M II 43,8 foll.; — c. the cause etc. of ~: katamo ...
~ānaṁ nidānasambhavo. phasso ... ~ānaṁ nidāna-
sambhavo. katamā ... ~ānaṁ vemattatā. añño ... ~o
rūpesu, añño ~o saddesu + ... ayaṁ vuccati ~ānaṁ
vemattatā. katamo ... ~ānaṁ vipāko yaṁ ... kāma-
yamāno tajjaṁ tajjaṁ attabhāvaṁ + ... ayaṁ vucca-
ti ... ~ānaṁ vipāko. katamo ... kāmanirodho. phas-
sanirodho ... kāmanirodho +, A III 411,19 foll.; (duvi-
dho pi kāmapatthanaṁ nissāya uppannattā ~ānaṁ
vipāko, Mp III 407,16 foll) — 1. na te ~ā yāni citrāni
loke, saṅkapparāgo purisassa ~o, S I 22,24* foll. (vat-
thukāmaṁ parikkhipitvā kilesakāmo ~o to vutto,
Spk I 63,4) qu. It-a II 41,2*; bhīruyā nūna me kāmo,
Ja III 419,1*; ~ena me Ummadantiṁ paṭicca, V 222,2*
(patthanāya, 226,2'); indriyānaṁ ~ena vasaṁ ...
gacchati, III 464,16* (ct. kilesakāmavasena); yo ve ic-
chati ~ena, V 328,1* (yo eko icchati taṁ vadāmi ~e-
na [so read with Ce, Se; Ee w.r. ~aṁ] Nandaṁ, 328,9'
foll); ~ena āharitvā, M II 51,26 read kājena, q.v.; ~āna
~ā, Ja III 466,1* (ct. vatthukāmapatthanāya) "because
of desire for objects of sensual pleasure," cf.
kāmakāma,
q.v.; — ~aṁ karohi te tayā muñca vā te hanassu vā,
Ja V 310,23* (= icchaṁ ruciṁ, 310,31'; yathāsukhaṁ
karohi ~aṁ, 219,18* (attano icchaṁ pūrehi, 224,20'),
cf. karoti 10.b.(x), q.v.; sadā ~e vidhentu me, VI
230,21* "they should always fulfill my wishes;" dāse no
dehi yassa honti tava ~ā, 138,17* (ct. dātukāmo);
yassa tvaṁ bhatako rañño ~aṁ tass' eva papaya, V
365,9*; sace te ūnaṁ ~ehi ahaṁ paripūrayāmi te, D
II 243,21* foll. cf. Mvu III 215,13*; nimantayī ca ~ehi,
Ja IV 356,25*; naccagītassa sikkhitā ... ~e taṁ rama-
yissanti, VI 25,20*; ~aṁ tassa pavedaya, IV 225,26*"
"communicate your wish to him"; ~aṁ bhutvā yathā-
sukhaṁ, Ap 547,23 qu. Thī-a (1998) 127,21*; ~aṁ kā-
mayamānassa, Sn 766 (cf. Sn-trsl. II; F. Enomoto,
SWTF Beiheft 2. 1989: 35; manāpiyarūpa-āditebhū-
makadhammasaṁkhātaṁ vatthukāmaṁ, Pj II 512,25;
cf. Mhbh XIII 94.30) = Ja IV 172,9* (vatthukāmam pi
kilesakāmam pi, 173,4'); kāmayamāno ti ~aṁ kāma-
yamāno, Mp III 407,10 (ad A III 411,23); — na ~e hañ-
ñate kvaci, Ja II 178,21* (~e patiṭṭhito ~ena nīyamā-
no ...athavā kāme ti hetuvacane bhummaṁ, kāma-
hetu, 179,5 foll); ~esu va haññare bajjhare, IV 312,27*
foll. (kāmahetu ~e nissāya, 313,3'), for the use of the
loc. cf. Kasussyntax
§ 307; mā vo ~ā haniṁsu, V
191,17* (ct. vatthukāmakilesakāmā); n'atthi ~e asa-
diso, VI 421,13* (ct. ~asmiṁ hi cittam eva pamāṇaṁ
na pana jāti); — pātukarī mantaṁ ~asā ... mamaṁ,
181,28* (attano icchāya, 182,6'); ~asā dhammacārinī,
IV 320,5* (ekanten' eva, 321,3'); mayhaṁ ~āhi,
285,17* (ct. ~ena), cf. pūjito mayhaṁ ~ehi, VI 172,19*
(ct. mama santakehi ~ehi); tava ~āhi, V 294,17 (so Ee,
Ce, Se; MS. Bd
~ena; cf. tava ~ehi, Mvu II 481,5*: T.
R. Chopra, The Kuśa-Jātaka. 1966: 110 n. 12), on ~āhi
cf. Mittelindisch-2 § 303; — 2. ~ā diṭṭhā honti, S IV
188,6; — on the evil of the objects of sensual pleasure (ā-
dīnava, assāda, bhaya, etc.): ~ānaṁ samudayaṁ ca
atthagamaṁ ca assādaṁ ca ādīnavaṁ ca nissara-
ṇaṁ ca yathābhūtaṁ pajānāti, A II 11,20 foll.; ko ...
~ānaṁ assādo ko ādīnavo kiṁ nissaraṇan ti, M I
85,12; 87,33 foll.; kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvī-
kaṁ kappeti + ... ayam pi ... ~ānaṁ ādīnavo san-
diṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu +, M I 85,36;
~esu kho pan' assa ādīnavo na yathābhūtaṁ sam-
mappaññāya sudiṭṭho hoti, A III 428,11 foll.; ~esu ...
me ādīnavo adiṭṭho, IV 439,29 foll.; ciraṁ diṭṭho me
... ~esu ādīnavo +, Ud 59,30; ~esu ādīnavaṁ adda-
siṁsu, D II 274,3* (Sv 709,9); ~esu ādīnavaṁ passa,
Thī 485; ~esv ādīnavaṁ disvā, Th 458 (savatthukā-
mesu kilesakāmesu, Th-a II 192,35); Bhagavā ... ~ā-
naṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṁkilesaṁ nekkhamme ā-
nisaṁsaṁ pakāsesi, D I 110,2; II 41,11; appassādā ~ā
bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo, M I 91,26 foll. (cf.
131,24 foll.) qu. Sv 473,1, Ps III 91,24, Mp IV 101,16,
Ud-a 282,25, Th-a I 204,26, Nett-a 106,6, cf. Vism
124,25, Cp-a 211,30; Vin II 26,22 foll. = M I 132,15 foll.
qu.
Nidd II 91,8 foll. = Be 282,15 ≠ A III 97,1 foll. cf Ja
V 210,7' foll.; ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati
sukhaṁ somanassaṁ ayaṁ ~ānaṁ assādo, M I
85,29, cf. 85,23 foll. s.v. kāmaguṇa, q.v.; ~ānaṁ appas-
sādataṁ dasseti, Ja III 396,15' foll.; ettha appasādā
~ā ti-ādīni suttāni āharitvā, 500,25' (i.e. M I 91,26
foll); anantâdīnavā ~ā bahudukkhā mahāvisā, Thī
358; appassādā dukhā ~ā iti viññāya paṇḍito, Dhp
186 = Ja II 313,19* (314,3') ≠ IV 118,16*, cf. mahassādā
sukhā ~ā, 118,8*; dukkhā ~ā ... na sukhā ~ā, Th 93;
dukkhā hi ~ā kaṭukā mahabbhayā, 1122 (Th-a III
156,30); pajahāti chandaṁ dukkhesu ~esu mahab-
bhayesu, Ja V 148,25*; ~ato jāyatī soko ~ato jāyatī
bhayaṁ, Dhp 216; kiṁ maṁ ~esu yuñjatha jānātha
maṁ pabbajitaṁ ~esu bhayadassiniṁ, Thī 345-46;
348; — andhakaraṇe ~e bahudukkhe mahāvise, Ja
III 500,22*; visaṁ ~ā samohitā, 201,10* (rūpâdayo
pañca vatthukāmā, 201,23'); dhir-atthu subahū ~e
duggandhe bahukaṇṭake, Ja IV 117,27* ≠ II 519,13*;
dhir-atthu ~ā asucī duggandhā bahukaṇṭakā, Thī
225; — attachment to and enjoyment of the objects of
sensual pleasure:
yo ca nesaṁ ~esu kāmacchando kā-
masneho +, M I 241,4 ≠ S IV 188,21 qu. It-a II 176,33
foll.; Nidd I 262,9 foll.; ~e abhipatthayanti, M II
72,28*; ekacco saṁsaṭṭho viharati ~ehi, saṁsaṭṭho a-
kusalehi dhammehi, D II 214,10 foll.; puthū visattā
~esu, Sn 272 (Pj II 304,21-26) = S I 207,35* (vatthukā-
mesu, Spk I 304,20); kulaputto so ca hoti abhijjhālu[[side 370]]
~esu tibbasārāgo vyāpannacitto +, S III 93,14 ≠ A II
30,14 (vatthukāmesu, Mp III 62,1) ≠ It 90,1 qu. Thī-a
(1998) 271,1; keci samaṇā vā brāhmaṇā vā abhijjhālū
~esu tibbasārāgā, M I 17,32 foll.; sace dhāvati te cit-
taṁ ~esu ca bhavesu ca, Th 446 (pañca kāmaguṇesu
chandarāgavasena, Th-a II 187,20); yaṁ ~ā hi citrā
madhurā manoramā virūparūpena mathenti cittaṁ,
Sn 50 (vatthukāmā ca kilesakāmā ca. tattha vatthu-
kāmā manāpiyarūpâdayo dhamma, kilesakāmā
sabbe pi rāgappabhedā. idha vatthukāmā adhippe-
tā, Pj II 99,20 foll.) = Th 787 (Th-a III 40,32 foll. = Pj II
99,20 foll.; cf. Th 1112) = M II 74,5; ~ā cittapamāthino,
Thī 358; ~esu tibbaṁ kurutaṁ apekkhaṁ, Ja IV
309,3* (= vatthukāmakilesakāmesu, 309,5'); — appa-
kā te sattā ... ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na c' eva
majjanti ... na ca ~esu gedhaṁ āpajjanti +, S I 73,30
foll.; ~esu vinaya gedhaṁ, Sn 1098 ≠ Khp 9,3; ~esu
gedham āyuto, Ap 57,15; ~esu giddhā pasutā pa-
mūḷhā, Sn 674; Ja VI 245,11*; ye idha ~esu asaññatā
janā rasesu giddhā, Sn 243; ahañ ca giddho ~esu, Ja
V 254,30*; 255,3* foll.; na ... ~esu giddho, D III 107,4
(= vatthukāmakilesakāmesu agiddho, Sv 893,28);
giddhā ~esu mucchitā, S I 74,10*; taṁ maṁ ~ehi
sampannaṁ rattaṁ ~esu mucchitaṁ, Ja III 432,22*;
ratte ~esu mucchite, It 92,11* (vatthukāmesu kāma-
patabyatāvasena, It-a II 117,33); manussā yebhuyye-
na ~esu ativelaṁ sattā rattā giddhā gathitā +, Ud
75,9 foll.; ~esu gathitā pajā, Sn 823, cf. upadhīsu janā
gadhitāse, Th 1216; Ja V 10,15*; — ekacco ~esu avi-
gatarāgo hoti +, S III 11,15 foll.; aññatr' eva ~ehi añ-
ñatra kāmasaññāya aññatra kāmavitakkehi ~e paṭi-
sevissatī ti, M I 133,21 foll.; ye keci ~esu asaññātā ja-
nā avītarāgā ... kāmabhogino, A II 6,7 foll.; bhikkhu
~e (Be °esu) avītarāgo hoti, D III 238,14 foll. (~e ti
vatthukāme pi kilesakāme pi, Sv 1031,11; kāmagid-
dho puggalo vatthukāme viya kilesakāme pi assā-
deti abhinandati, Sv-pṭ III 324,3 foll.) = M I 101,29
foll.; 114,3; so aññe satte passāmi ~esu avītarāge kā-
mataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayha-
māne ~e paṭisevante, M I 504,32 foll.; 505,36 foll.; ye-
bhūyyena ... sattā ~esu palāḷitā, A III 5,24 (vatthu-
kāmakilesakāmesu ... abhiratā, Mp III 223,23 foll);
— eko ...devo te va ~e ajjhāvasi, D II 272,15 (tatth'
eva āvāsiko ahosi, Sv 708,11); ~e-m-ajjhāvasanto ~e
paribhuñjanto, M III 129,33 (so read; Ce 1944, Ce 1960:
~am ajjhā°; Be = Ee: kāmamajjhe vasanto) ≠ A I 68,4
(Ce 1915 v. l. ~e-m-ajjhā°, Be ~am ajjhā°; ct. ~e-m-aj-
jhāvasatī ti duvidhe pi ~e ghare gharasāmiko viya
vasati adhivasati, Mp II 141,5, so Ee, Ce 1922, Ce
[SHB] 1923 with v.l ~aṁ ajjhā° "Ma;" Be ~am aj-
jhā°); jāto ~āni bhuñjati, S I 132,26* = Thī 190; ~e
bhuñjatī, Thī 295 qu. Sadd 471,22; bhuñja ~e ramas-
su ca, Ja VI 399,8*; 461,28*; nanu nāma ~ā paribhuñ-
jitabbā, yadā jiṇṇā bhavissanti tadā brahmacariyaṁ
carissatha, Vin I 293,22 = IV 278,7; ~e paribhuñjanto
puññani karonto abhiramassu, Vin III 13,29 (sc. Ya-
so) (attano puttadhārehi saddhiṁ bhoge bhuñjanto,
Sp 205,15) = M II 57,1 (sc. Raṭṭhapāla) (Ps III 292,20 =
Sp 205,15); na ~e paribhuñjeyyāsi, M I 91,22; 463,19;
~e ca paribhuñjatu Ja VI 491,20*; Th 461; Ja IV
371,16*; Pv 32; bhuñja ~e yathā pure, Thī 295; ~e
bhuñjati Hārito, Ja III 498,26*; ~e bhuñjeyyaṁ, IV
470,28; Cp 95; bhuñja ~e amānuse, Ja IV 356,28* = VI
127,27*; — na kahāpaṇavassena titti ~esu vijjati, Dhp
186 = Ja II 313,18* (ct. vatthukāmakilesakāmesu) qu.
Thī-a (1998) 261,34; atittaṁ yeva ~esu Antako kuru-
te vasaṁ, Dhp 48; ~ehi lokamhi na h' atthi titti, M II
73,3* - Th 778; na so ~ehi tappati, Ja IV 172,26*; —
objects of sensual pleasure are heavenly (dibba) or earth-
ly
(mānusaka): rāgaṁ vinayetha mānusesu dibbesu
~esu cā pi bhikkhu, Sn 361; itthi hutvā svajja pumo
'mhi devo dibbehi ~ehi samaṅgībhūto, D II 273,18*;
Th 535; Vv 923; 1287; vantā mahesinā ~ā ye dibbā
ye ca mānusā, Thī 350; bhuttā ... me mānusikā ~ā
samayo dibbe ~e pariyesituṁ, D III 60,1 = M II 75,19
foll. = 77,10 = 81,19; bhuñja mānusake ~e, S I 9,7; mā-
nusakehi ... ~ehi dibbā ~ā abhikkantatarā ca paṇī-
tatarā, V 409,23 foll.; sabbe ~ā samucchinnā ye dibbā
ye ca mānusā, Thī 47; ~ā vā kāmasaññā vā brahma-
loke na vijjati, Ja IV 469,9*; — impermanence of the
objects of sensual pleasure;
sabbe ~ā aniccā dukkhā vi-
pariṇāmadhammā ti, A II 177,1; aniccā ... ~ā tucchā
musā moghadhammā (Be mosa°), M II 261,26 = A V
84,24 (reading mosa°), cf. tucchā ~ā appassādā bahu-
vighātā, Thī 450 (mānusakā ~ā, Thī-a [1998] 257,12);
ye ca diṭṭhadhammikā ~ā ye ca samparāyikā ~ā +
... ubhayaṁ etaṁ aniccaṁ, M II 263,2 foll.; na santi
~ā manujesu niccā, S I 22,17*; diṭṭhā mayā dhamma-
dharā upāsakā ~ā aniccā ti bhāsamānā, Th 187; an-
iccā addhuvā ~ā yesu mando pamucchito, S I (1998)
426,9* (samucch° S I [1884] 198,11); ~ā ... aniccā duk-
khā vipariṇāmadhammā tesaṁ vipariṇāmaññathā-
bhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassu-
pāyāsā, D I 36,32-34 (heretical view); kālikā ~ā vuttā
Bhagavatā, 9,11 foll.; 117,29; — inappropriateness of en-
joying the objects of sensual pleasure:
na ... Bhagavā
~esu sukhallikânuyogayutto, D III 113,19 (= vatthu-
kāmesu, Sv 896,27); yo câyaṁ ~esu kāmasukhallikâ-
nuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anattha-
saṁhito, S IV 330,29 = V 421,4 (Ee w.r. ~esu ~esu
kha°) = Paṭis II 147,7 (on the formula cf. O.v.Hinuber:
Untersuchungen zur Mündlichkeit, AWL 1994, Nr. 5:
11, 17); — abhabbo khīnâsavo bhikkhu (sc. arahaṁ,
133,10) ... sannidhikārakaṁ ~e paribhuñjituṁ sey-
yathā pi pubbe agāriyabhūto, D III 133,19 (vatthukā-
me ca kilesakāme ca, Sv 913,7 foll.) = M I 523,9 = A
IV 370,8 foll. (Ee w.r. sannidhikārake), qu. as abhabbo
... hīnāyâvattitvā ~e paribhuñjituṁ seyyathā pi
pubbe agārikabhūto, Vin I 17,7; — renunciation of the
objects of sensual pleasure:
Bhagavatā ... ~ānaṁ pahā-[[side 371]]
naṁ akkhātaṁ, Vin III 20,6 (Sp 218,12); ~ānaṁ pahā-
nam eva sukhan ti viditvā, Ja V 149,21'; yo na lippati
~esu, Sn 625 = Dhp 401 ≠ S I 212,16* = A I 138,4*
(vatthukāmesu ca kilesakāmesu ca taṇhādiṭṭhilepe-
hi, Mp III 226,19); ~e aparijātānaṁ ... ye ca ~e pariñ-
ñāya caranti akutobhayā, A III 69,9* foll.; samano ā-
vuso Gotamo ~ānaṁ pariññaṁ paññāpeti, M I 84,10
foll. (~ānaṁ pahānaṁ samatikkamaṁ ... tathāgato
~ānaṁ pariññaṁ anāgāmimaggena paññāpeti, Ps II
54,23 foll), cf. N. Tatia, IT XI 1983: 294-299; nâhaṁ
bhabbo etarahi ~āni paṭisevituṁ, A III 75,13* (duvi-
dhe pi ~e paṭisevituṁ, Mp II 243,2); ~esu asaññatā,
A II 19,22* (vatthukāmesu kilesakāmehi asaṁyatā,
Mp III 22,23); vippamutto ca ~ehi, Sn 483; yasmiṁ
~ā na vasanti... vimokkho tassa nâparo, 1094; bhik-
khuno ~aṁ (so read with Sv 1031,33; Ee ~e, Be ~esu)
manasikaroto ~esu cittaṁ na ppasīdati + ... tassa
taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ ... visaṁyuttaṁ
~ehi, D III 239,1-240,2 = 278,22 (not printed in Ee) = A
III 245,7-12 (kāmâbhimukhaṁ cittaṁ pesentassa, Mp
III 321,6); katamā ca ... nava anupubbavihārasamā-
pattiyo? yattha ~ā nirujjhanti, ye ca ~e nirodhetvā
nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā
nibbutā tiṇṇā pāragatā tadaṅgenā ti vadāmi, A IV
410,28 foll.; ~ānaṁ yeva nibbidāya virāgāya niro-
dhāya paṭipanno, A I 64,11 (duvidhānam pi ~ānaṁ,
Mp III 134,23); mâhaṁ ~ehi saṁgacchiṁ yesu tā-
ṇaṁ na vijjati, Thī 351; ~esu ratiṁ so nâdhigacchati,
Ja II 313,20*; ~ehi vijigucchatha, IV 469,10*; yaṁ yaṁ
cajati ~ānaṁ, 173,1* (odhiṁ ~ānaṁ, 174,16'); ~e caji-
tvāna, S I (1998) 450,15* (duvidhe ~e, Spk I 308,4) qu.
Th-a I 122,17* (nekkhammajjhāsayena vatthukāme
pahāya, tañ ca kilesakāmassa tadaṅgappahānavase-
na veditabbaṁ. pabbajjā hi kāmapariccāgo, Th-a I
122,21 foll); sabbe pariccaje ~e, It 94,19* (dibbâdibhe-
de sabbe pi ~e vatthukāme ca kilesakāme ca, It-a II
122,30); kacci na rajjati ~esu, Sn 160 foll.; ~aṁ bahuṁ
passatu appakaṁ vā na hi tena suddhiṁ kusalā va-
danti, 909; tassa ce kāmayānassa chandajātassa jan-
tuno te ~ā parihāyanti, sallaviddho va ruppati, 767
qu. Vism 576,31; ~esu adhipannānaṁ dissate byasa-
naṁ bahuṁ, Thī 345; ~ehi anatthikā vigatamohā,
484; amatamhi vijjamāne kin tava ~ehi ye pariḷāhā,
504 foll.; ~esu analaṅkatā, S I 15,21*; so n' eva tāva
anāvaṭṭī ~esu hoti, M I 91,28 foll.; anikīḷitāvino ~esu,
S I 117,25 (Spk II 35,6); IV 110,27; ~esu appaṭibaddha-
cittā, Thī 12; mā ~e abhinandi, 485; ~esu kāmachan-
daṁ virājetvā idh' upapannā, D II 51,18; kuto pan'
assa uppajjissati ~esu kāmacchando, M I 433,10; ~e-
su so jantu kathaṁ nameyya, S I 117,4*; ~esu chan-
daṁ paṭighaṁ vinodaye, Vism 152,10* (qu. from po-
rāṇā); ~esu nâbhigijjheyya, Sn 1039; ~esu asaṅga-
mānaso, Th 1119; sabbesu ~esu yo vītarāgo, 1071;
bāhirake ~esu vītarāge, M III 255,8 foll (Ps V 71,8)
qu. Ps I 187,6; Sunetto nāma satthā ... titthakaro ~e-
su vītarāgo, A III 371,17; 373,19*; IV 103,25; vītarāgat-
tā ~e na sevati khayā rāgassā ti, M I 319,4 foll.; pu-
thujjano ~esu vītarāgo saha dhammâbhisamayā an-
āgāmiphale saṇṭhātī ti, Kv 112,19; ~e vītarāgo hoti
vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapari-
ḷāho vigatataṇho, M I 103,5 (formula 4+5+5+6+7+5) ≠
S III 11,17 foll. ≠ A II 175,3 (~esu); for negative formula,
cf. s.v.
avigata; — yo ... ~esu chandarāgavinayo +, i-
daṁ ~anāṁ nissaraṇaṁ, M I 87,31; ~ānam etaṁ nis-
saraṇaṁ yadidaṁ nekkhammaṁ, III 275,14 = It 61,3
(kilesakāmānañ c' eva vatthukāmānañ ca. athavā
kilesakāmato hi nissaraṇā vatthukāmehi pi nissara-
ṇā yeva honti, It-a II 40,26 foll.) = Paṭis I 26,29 = II
244,24 qu. Vism 139,30, As 164,25, Sp 142,21; ~ānaṁ
nissaraṇaṁ nekkhammaṁ vuttaṁ Bhagavatā, Kv
380,2; ~ehi nekkhammarataṁ muttaṁ selā va kañ-
canaṁ, Th 691 = A III 346,17*; ~ehi visaṁyuttaṁ
akathaṅkathiṁ viharantaṁ ... brāhmaṇaṁ, M I
108,30; ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā vighatā
pariḷāhā, mutto so tehi ... idaṁ akkhātaṁ ~ānaṁ
nissaraṇaṁ, D III 240,4 ≠ A III 245,15; ~esu nâpekha-
te cittaṁ, Sn 435; ~esu anapekhinaṁ, 166 ≠ S I 16,7*;
II 281,21*; It 40,2*; taṁ brūmi upasanto ti ~esu ana-
pekhinaṁ, Sn 857; ~esu ... anapekkho vihareyyāsi,
S I 281,16; sa ve bhikkhu sukhaṁ seti ~esu anapek-
khavā, Th 600 = Ja I 141,25*; rittassa munino carato
~esu anapekhino +, Sn 823; ~ehi ritto apurakkharā-
no, Sn 844 = S III 9,22; 11,17 foll.; ~ehi aritto hoti, S III
11,18 foll.; — sace jahātha ~āni yattha satto puthujja-
no, D II 246,4*, cf. A III 311,18*; piyā vata maṁ ~ā ja-
hissanti, piye câhaṁ ~e jahissāmi, A II 174,4; ~e hi-
tvā agihā caranti, Sn 497; ~aṁ ~esu damassu, Thī
509; rājatapo karissāmi pahāya ~e, Ja III 519,15*; sab-
be ~ā pahīnā me, Th 254; — dissociation from the
objects of sensual pleasure by meditation
(jhāna), cf. a-
bove exeg.
a: vivicc' eva ~ehī ti, ~ehi viviccitvā, vinā
hutvā apakkamitvā, yo panâyam ettha evakāro (so
read, Ee misprints
eva kāro), so niyamattho ti vedi-
tabbo. yasmā ca niyamattho, tasmā tasmiṁ paṭha-
majjhānaṁ upasampajja viharaṇasamaye avijjamā-
nānam pi ~ānaṁ tassa paṭhamassa jhānassa paṭi-
pakkhabhāvaṁ kāmapariccāgen' eva c' assa adhi-
gamaṁ dīpeti, Vism 139,13 foll. (ad Paṭis I 41,35) = As
164,11 foll. = Sp 142,5 foll. commenting on the frequent
formula:
vivicc' eva ~ehi vivicca akusalehi dhamme-
hi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ pa-
ṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, Vin III 4,6
(Sp 141,25) ≠ D I 73,23 ≠ M I 21,34 ≠ Dhs 31,3 ≠ Paṭis I
41,35 qu. Vism 139,7; D II 186,14; paṭhamajjhāne ~ā
nirujjhanti, Mp IV 194,1 (ad A IV 410,28); vivekaṁ
Anuruddhā ~ehi vivekaṁ akusalehi dhammehi pī-
tisukhaṁ nâdhigacchati aññaṁ vā tato santataraṁ,
M I 463,32; — ayaṁ attā vivicc' eva ~ehi vivicca a-
kusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ viveka-
jaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vi-[[side 372]]
harati. ettāvatā ... ayaṁ attā paramadiṭṭhadhamma-
nibbānaṁ patto hotī ti, D I 37,1-4 (heretical view); —
~esu micchācāra: prohibition of illicit sexual inter-
cource in the third precept in the five
sīlas and in the ten
sikkhāpadas (cf. abrahmacariya, q.v., and ~esu brah-
macariyavā, Sn 1041), cf. O. v. Hinüber: Das Pātimok-
khasutta. AWL 1999 Mr. 6: 24 foll.; Buddh. sa.: kāma-
mithyācāra, cf. SWTF s.v., Abhidh-k-bh IV 74; for
types of women with whom sexual intercourse is prohib-
ited cf. s.v.
itthi (dasa itthiyo, II 285a); Vyut 9455-
9463; Abhidh-k-bh(P) 244,13 foll. with Abhidh-k-bh
(VP) Vol. III: 157,1 foll.; Bhagavā ... pāṇâtipātā vera-
maṇiyā dhammaṁ deseti ... ~esu micchācārā vera-
maṇiyā dhammaṁ deseti +, D III 195,8; Mahāsudas-
sano evam āha "pāṇo na hantabbo ... ~esu micchā
na caritabbā +," D II 173,29; III 62,18; S IV 250,11; A I
226,9 foll.; Bhagavā anekapariyāyena ~esu micchā-
cāraṁ garahati vigarahati, S II 321,4, cf. 320,16; pañ-
ca sikkhāpadāni pāṇâtipātā veramaṇī + ... ~esu
micchācārā veramaṇī +, D III 235,2 (~esu micchācā-
ro ti ettha pana ~esū ti methunasamācāresu methu-
navatthūsu vā. micchācāro ti ekantanindito lāmakâ-
cāro, Sv 1048,24 foll. = Ps I 199,11 foll. = Spk II 145,19
foll. = As 98,13 foll), cf. A III 212,2, S II 167,7; pañca
sīlāni ... ~esu micchācārassa pahāṇaṁ sīlaṁ, vera-
maṇī sīlaṁ, cetanā sīlaṁ, saṁvaro sīlaṁ, avītikka-
mo sīlaṁ+, Paṭis I 46,32 qu. Vism 49,30; katamāni cat-
tāri duccaritāni: pāṇâtipāto adinnâdānaṁ ~esu mic-
chācāro musāvādo, 376,19; Vibh 383,19; ~esu mic-
chācāro ... adhammo, ~esu micchācārā veramaṇī
dhammo, A V 258,3 foll.; 260,29 foll.; ~esu micchācā-
ram p' ahaṁ ... tividhaṁ vadāmi: lobhahetukam pi
dosahetukam pi mohahetukam pi, V 261,23; — atta-
nā ca ~esu micchācārī hoti, parañ ca ~esu micchācā-
re samādapeti, ~esu micchācāre samanuñño, A V
305,16 foll.; attanā ca ~esu micchācārā paṭivirato ho-
ti, parañ ca ~esu micchācārā veramaṇiyā samāda-
peti, ~esu micchācārā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhā-
sati, S V 354,24; A II 99,9; ~esu micchācārassa ...
vaṇṇaṁ bhāsati, A V 307,1; sahâpi dukkhena sahâpi
domanassena ~esu micchācārī hoti +, M I 313,7;
~esu micchācārī ~esu micchācārapaccayā diṭṭha-
dhammikam pi bhayaṁ veraṁ pasavati, S II 69,1; V
388,5; ~esu micchācāraṁ pahāya, A V 266,27; 295,10;
~esu micchācāro ... orimaṁ tīraṁ, ~esu micchācārā
veramaṇī pārimaṁ tīraṁ, A V 252,17 foll.; ~esu mic-
chācāraṁ câhaṁ (scil. Bhagavaṁ)... pajānāmi, ~esu
micchācārassa ca vipākaṁ, yathāpaṭipanno ca ~esu
micchācārī kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṁ
duggatiṁ vṁipātaṁ nirayaṁ upapajjati, S IV
342,18; ahaṁ ... ~esu kāmacchandaṁ virājetvā kā-
yassa bhedā param maraṇā sugatiṁ brahmalokaṁ
uppanno, V 233,15; ~esu micchācārassa kho pāpako
vipāko diṭṭhe c' eva dhamme abhisamparāyañ cā ti,
A V 250,25; ~esu micchācāro ... nirayasaṁvattaniko
+, yo sabbalahuso ~esu micchācārassa vipāko ma-
nussabhūtassa sapattaverasaṁvattaniko hoti, IV
247,16; tayo ... nerayikā ...evaṁdiṭṭhi n' atthi ~esu
doso ti, so ~esu pātavyataṁ āpajjati, I 266,4 (kilesa-
kāmena vatthukāme sevantassa, Mp II 369,4); II 5,15
(kilesakāmehi vatthukāme paṭisevati, Mp III 4,20);
M I 305,20 (Ps II 371,22); ye ~e patisevanti nirayan te
upapajjare, Ja IV 118,17*; — yo koci ~esu micchā ca-
rati sabbo so āpāyiko nerayiko, S IV 317,29; (view of
Nigaṇṭha Nātaputta); — ~ in similes: amittā vadhā-
kā ~ā aggikhandhûpamā dukhā, Thī 351; aṭṭhikaṅ-
kalûpamā ~ā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahu-
pāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo ti, M I 364,23 ≠ 364,35
(maṁsapesûpamā) ≠ 365,12 (tiṇukkûpamā) ≠ 365,26
(aṅgārakāsûpamā, cf. khīnâsavassa bhikkhuno aṅ-
gārakāsûpamā ~ā yathābhūtaṁ sammappaññāya
sandiṭṭhā honti, D III 283,22 = A IV 224,16 ≠ S IV
89,4) ≠ M I 365,33 (supinakûpamā) ≠ 366,39 (yācita-
kûpamā) ≠ 367,3 (rukkhaphalûpamā); cf. M I 130,26
foll., A III 97,1 foll.; ukkopamā hi ~ā dahanti ye te na
muñcanti, Thī 507; paṁko ca ~ā palipā ca ~ā bha-
yañ ca m' etaṁ timūlaṁ pavuttaṁ, Ja III 241,4*
(paññāvanto pi sattā tesu ~esu sakiṁ laggakālato
paṭṭhāya te ~e padāletvā sīghaṁ ... pabbajjaṁ gan-
tuṁ na sakkonti, III 241,15'-17') qu. Pj II 130,19*,
Sadd 497,15, cf. bhayaṁ dukkhaṁ rogo gaṇḍaṁ
saṅgo paṅko ca ubhayaṁ ete ~ā pavuccanti, A III
311,17* = IV 290,12* (Mp IV 139,16-19); cf. III 310,28
foll. kāmapaṅkasatta, q.v.; sattisūlûpamā ~ā, S I
128,26* = Thī 58 (Thī-a [1998] 63,21) = 141; yo ~e pa-
rivajjeti sappass' eva padā siro, Sn 768; ~ā sappasi-
rûpamā, Thī 353; — akattu-° (Vin IV 67,26); akathe-
tu-
° (Mp II 267,31); akamma-°; akātu-°; a-°; akāre-
tu-° (Sv 600,3); akkositu-° (Spk I 217,29 ≠ Pj II
474,31); agantu-° (Dhp-a I 397,11); aggi-° (Mil 96,14);
acchādetu-° (Vin III 215,23); ajjhāvasitu-° (Ja I 284,17
[Be so. Ee āvas°]); ajjhetu-° (Ap 369,14); aññātu-°; aṭ-
ṭīyitu-
° (Nett 34,6); atikkamitu-° (Ja I 71,28); atemi-
tu-
° (Ja VI 586,33); atta-°; att'-attha-°; attha-°; attha-
ritu-° (Vin V 176,25); adassana-°; adātu-°; adhigan-
tu-
°; adhigama-° (Mil 411,5); adhiṭṭhātu-° (Pj I 250,9
foll); ana-°; anakkositu-° (Kkh 83,17); anattha-°;
anabbhakkhātu-
°; anavaññatti-°; anahā-yitu-° (Mil
246,28); anāgantu-° (Dhp-a III 366,14); anārocetu-°
(Sv 716,27); anuddisitu-° (Ud-a 296,28); anupagan-
tu-
° (Vin I 138,28); anubhavitu-° (Mil 140,7); anu-
bujjhitu-
° (Nidd I 481,28); anuyuñjitu-° (Mp II
101,22); anusāsitu-° (Dhp-a III 142,3); anussaritu-°
(Vism 412,18); anoloketu-° (As 309,13); anovaditu-°;
apakkamitu-° (Mp I 148,12); apagantu-° (Sp 247,10);
apaloketu-° (Sv 564,29); appasadda-°; apassitu-° (Ps
II 90,31); aphāsu-°; abhikkamitu-° (Vin I 27,29); a-
bhinimminitu-
° (Vism 394,27); abhiyātu-°; abhi-
vuddhi-
°; abhisiñcitu-° (reading of Be for abhisiñci-
tvā at Ja IV 105,3); abhuñjitu-° (Vin IV 191,8); amari-[[side 373]]
tu-°; amuñcitu-° (reading of Be for na muñcitu° at Mil
206,25; Vism 106,21); ayogakkhema-°; avaṇṇa-°; ava-
situ-
° (Ja I 21,7); asa-° (cf. s.v. kāmakāma); asāvetu-°
(Vin III 28,3); assāsetu-° (Sv 6,30); aha-° (Thī-a [1998]
265,24); ahita-°; āgantu-° (Ja V 200,17'; Dhp-a III
366,13); ācaritu-° (Vin IV 93,27); ācikkhitu-° (Vibh-a
333,15); ājānitu-° (Sv 739,27); ādātu-° (Vin II 247,7); ā-
diyitu-
° (Vin II 301,23); ādhātu-° (A IV 42,8); ānetu-°
(Ja VI 416,22'; Dhp-a I 113,6); āyu-°; ārabhitu-°; ārā-
dhetu-
° (Ja VI 38,14; Vism 59,15); ārogya-° ; ārocetu-°
(M I 503,4; Sv 677,6); āropetu-°; ārohitu-°; āvasitu-°;
āharitu-° (Vism 28,18 = Vibh-a 484,13); ukkhipitu-°
(Dhp-a III 485,4); uggaṇhitu-° (Vibh-a 224,10); ug-
ghāṭetu-
° (Vin IV 37,2); ujjāletu-°; uṭṭhātu-° (Ps II
254,4; Spk III 9,18); uttaritu-° (Vin I 28*5,26); uddisā-
petu-
° (Vin I 47,29); uddharitu-°; upakappanaka-°
(Dhp-a III 240,23); upakkamitu-° (Ps II 420,26); upa-
gantu-
° (Vin I 152,1; A V 334,30); upaṭṭhahitu-°
(Dhp-a I 339,22); upaṭṭhātu-° (Sp 173,25; Ja III 322,3);
upadahitu-° (Vin IV 149,29); upasaṅkamitu-° (D II
270,7; S I 210,33; Sv 435,27); upasampajjitu-° (Vin I
146,30; Sp 1069,14 foll); upasampādetu-° (Mp I
240,19); uppajjitu-°; uppatitu-° (Vism 142,14 = As
115,4); uppādetu-° (S I 104,5 foll.; Ud 5,3; Ja V 362,11;
Mil 329,5); ussāpetu-°; okiritu-°; otaritu-°; oropitu-°
(Dhp-a III 46,9); oloketu-°; osiñcitu-°; kattu-°; ka-
thā-
°; kathāpetu-°; kathetu-°; kalyāṇa-°; kātu-°; kā-
rāpetu-
° (Vin II 146,24); kāretu-° (Vin II 123,2); kiṇi-
tu-
° (As 225,16); kitti-° (Spk I 259,34; Mil 358,15); ki-
lesa-
° (Nidd I 1,10); kīḷitu-° (Vin IV 93,26; Ja II 322,7);
kopetu-° (Vin IV 153,31); khamāpetu-° (Ja I 508,24);
khādāpetu-° (Ja I 281,30); khāditu-° (Ja I 222,21; Sv
143,18); khuṁsetu-° (Vin IV 7,24); khema-° (Sv
936,8); gaṇhitu-° (Sv 301,23; Ja V 362,8 foll); gantu-°
(Vin I 152,6; D II 89,16); garahitu-° (Sp 739,13); gahe-
tu-
° (Vism 245,19; Sv 254,5); gāyitu-° (Vjb 522,7); ge-
laññâpanayana-
° (Vism 321,12 = As 196,4); ghasi-
tu-
° (Ja V 24,8'); ghātetu-° (Vin IV 225,27; Mp I
442,24); caṅkamitu-° (Vism 384,23); cajitu-° (Sp
249,10); catta-° (Nidd I 159,17); caritu-° (Sv 241,20);
cavitu-° (Vin III 24,25); cāvetu-° (D III 56,16 foll.; Sv
842,38); cira-ṭṭhiti-° (Vism 321,13 = As 196,5); cetāpe-
tu-
° (Vin III 217,23); codetu-° (D III 236,32; Vin II
248,16 foll); chādetu-° (Vin IV 128,4); chinditu-° (Sv
432,10; Ud-a 53,10); jahitu-° (Sp 248,34); jānāpetu-°
(Sv 1061,17; As 374,29); jānitu-° (Vism 409,29; Ja I
340,34); jīvitu-° (M II 261,6 = Ja I 393,24 ≠ Vism
297,11); jhāyitu-° (Th 1066); ñātu-° (Vv-a 170,14; Mil
329,4); ñāpetu-° (Sv 619,34; As 324,33); ṭhātu-° (Vism
138,23; Sv 44,23); daṁsitu-° (Vism 28,28 = Vibh-a
484,23); tappitu-° (Vin IV 116,13); taritu-° (D I 244,15;
A II 200,20); tāretu-° (Ap 306,16); temitu-° (Vism
396,3; Ja VI 586,32); dakkhitu-° (Vin I 179,13; Vism
326,21 foll); daṭṭhu-° (Sn 685; Vin IV 104,16; Ja VI
20,27*; Mil 329,5); dametu-° (Vism 269,1; Ud-a 64,12);
dassana-° (D I 150,28 ≠ A V 65,15 = Vin I 247,37; Mp I
126,20); dassetu-° (Mil 34,10; Sv 306,28); dātu-° (M II
109,32; Vin II 215,16; Sv 82,11); dibba-° (M I 505,24 [Be
so, Ee
dibbā k°]; Ja V 164,22 [Be so, Ee dibbe k°); dū-
setu-
° (Vin IV 212,7); desetu-° (Sv 405,28; Spk II
312,6); dosetu-° (Vism 300,28); dhana-° (Ja V 330,20*
foll); dhamma-° (Sn 92; D III 267,26 foll.; A V 24,18);
dhāretu-° (Mil 329,4); dhovitu-° (Mp I 447,2; Dhp-a
IV 135,4); naccitu-° (Ja I 293,19); nadāpetu-° (Spk II
171,1; Dhp-a II 179,1); namassitu-° (Ps III 346,2); na-
hāyitu-
° (Vin I 47,8; Spk I 259,5); nāsetu-° (Spk II
84,16; Dhp-a I 268,12); nikkhamitu-° (Ja I 62,2; Mil
58,11; Vibh-a 154,18); niggaṇhitu-° (Spk II 300,27;
Dhp-a I 441,9); niddisitu-° (It-a II 130,24); nipajjitu-°
(Spk III 9,20); nibbattitu-° (Ja IV 318,27; Dhp-a I
131,18); nibbāpetu-° (S V 114,5 qu. Vism 133,12); ni-
mantetu-
° (Vin II 15,32); nimujjitu-° (D II 325,10;
Ps-pṭ II 315,6); nivattitu-° (Sn 80,8; Vin II 156,1); nisī-
ditu-
° (Vin IV 93,27; Sv 846,4); nissaritu-° (Vism
651,18); pakāsetu-° (Sv 410,10; Ud-a 193,11); pakka-
mitu-
° (Vism 327,11); pakkhanditu-° (Sv 995,13;
Vibh-a 471,12); pakkhipitu-° (Ja I 69,21); pacitu-° (Sp
766,25; Dhp-a II 17,16); pajahitu-° (Vism 13,35; It-a I
42,32); paṭibujjhitu-° (Nidd I 481,28); patiṭṭhātu-°
(Vism 48,25); pattu-° (Vism 286,30; Ps I 41,15); pada-
hitu-
° (Ja I 67,2); padāletu-° (Sv 37,14); padhaṁsitu-°
(reading of Be for vidhaṁsitu° at Sp 739,12); pabbaji-
tu-
° (Sv 457,6; Ja I 156,12; Cp-a 199,10); pabbājetu-°
(Ja I 91,12; Sp 1011,12 foll); payojitu-° (Sv 96,17); pa-
ramattha-
° (Ja V 20,3*); parāmasitu-° (Vism 398,15);
paricarāpetu-° (Ja I 285,24); pariṇāmetu-° (D I 92,17);
parinibbātu-° (Vibh-a 521,31); paripucchitu-° (Vin I
47,30); paribhinditu-° (Mp I 349,5; Thī-a [1998]
185,13); paribhuñjitu-° (Sv 301,26; Sp 705,33); pari-
muccitu-
° (Mil 149,28); pariyesitu-° (Nett 34,15); pa-
riharitu-
° (Vism 14,1; Cp-a 271,12); palāpetu-° (Sp
383,30 so read); palāyitu-° (Mp V 9,21; Ja III 297,24);
pavisitu-° (Vin I 46,12; M I 237,9; Ps II 164,25); pave-
/