kāka-sīsa
, m. and mfn. [cf. BHSD s.v. kāka-śiras], 1.(n.) crow's head; 2. (mfn.) crow-headed, i.e., of dark co-
lour (hence alternation between the readings ~ and kā-
ḷasīsa); used of Valāhaka, the horse of Mahāsudassa-
na; — 1. bahutarāni pi ~āni chaḍḍetabbāni honti, Ja
II 351,22; — 2. sabbaseto ~o (v.l. kāḷa°) muñjakeso ...
Valāhako nāma assarājā, D II 174,26 (kākagīvā viya
indanīlamaṇi viya ca kāḷavaṇṇena sīsena samannā-
gatattā ~o, Sv 625,24 = Ps IV 226,5) ≠ Pj I 172,26.