kāka-guyha
, mfn. [cf. Pāṇ II 1 33, kākapeyya, q.v.],concealable by a crow, i.e., newly sprouted; according to
ct. ~ is used to describe any kind of freshly sprouted
grain like barley; yavan ti desanāsīsamattaṁ. idha
pana sabbam pi jātaṁ uggataṁ sampannaṁ taruṇa-
sassaṁ adhippetaṁ. taṁ hi yadā antopaviṭṭhakā-
kaṁ paṭicchādetuṁ sakkoti tadā guyhatī ti guy-
haṁ, kiṁ gūhati (Be guyhati) kākaṁ iti kākassa
guyhaṁ kākaguyhan ti taṁ vadamānā kākena guy-
havacanassa kāraṇabhūtena guyhan ti vadanti, Ja II
174,16' (ad II 174,7*: jātaṁ yavaṁ yena ca guyham ā-
hu); — Rem.: Ja-trsl. E. B. COWELL ad loc. refers incor-
rectly to kākaguhās = tilāḥ, cf. Mahā-bh II 98,20 (ad
Pāṇ III 2 5 vārt. 2), Ai.Gr III.2: 71; Nyāsa ad Pāṇ loc.
cit. interprets kākāguhāḥ as kākebhyo gūhitavyāḥ.