kamma-kāma
, mfn., dutiful; ct.s interpret ~ with ref-erence to good kamma; ~ā analasā kammaseṭṭhassa kā-
rakā, Thī 275 (= vattapaṭivattâdibhedaṁ kammaṁ
samaṇakiccaṁ paripūraṇavasena kāmenti icchantī
ti ~ā, Thī-a 218,5); akammakāmā ti na ~ā attano pa-
resaṁ ca ... kiñci kammaṁ na kātukāmā, Thī-a 217,20
(ad Thī 273); sādhūhi... kattabbaṁ kusalaṁ kāmen-
tī ti ~ā, na ~ā ti akammakāmā, kusaladhammesu ac-
chandikā ti attho, Pv-a 174,31 (ad Pv 396); — ifc. a-°.
