kappiya-saññi(n)
, mfn., recognizing something aspermitted; bālā ... yo ca ... akappiye ~ī, A I 84,19
(Mp II 155,21 cf. Ps III 51,12-17); bhikkhu ~ī, Vin V
94,11 qu. Sp 1334,26 (imina acittakaṁ dasseti, Vmv II
276,24); akappiyabhojanaṁ ~ī hutvā paribhuñjati,
As 383,17; — ifc. a-° (A I 84,19).
kappiya-saññin