kata-kiñcikkha-bhāvana
, mfn., practiced for thesake of trifles; cf. āmisakiñcikkhanimittaṁ and āmisa-
kiñcikkhahetu, qq.v.; kuhanā vaṅkadaṇḍā (so read
with v.l. and Spk II 399,7 ad loc.; Ee vaṅkaṁ d°) ca ...
vaṇṇā ete brāhmaṇānaṁ ~ā (so probably read with
Spk II 399,12 and BeCe ad loc.; Ee katā kiñcikkhabāva-
nā), S IV 118,8* (~ā ti katā kiñcikkhabhāvanā ayaṁ
eva vā pāṭho. āmisakiñcikkhassa vaḍḍhanatthāya
katan ti attho, Spk II 399,12).