un-namati
, pr. 3 sg. [ts.] (cf. uṇṇamati), to riseup; yāva na ~atī (so read m.c.) pabhaṅkaro, Ud 73,9*
(= udeti, Ud-a 358,7); ninnaṁ ṭhānaṁ ~ati gac-
chante loka-nāyake, Spk III 49,5* = Ud-a 414,13* ≠
Sv 45,29 = Spk I 244,13: unnata bhūmi-ppadesā
oṇamanti, oṇatā ~anti; (mahā-vātā) oṇamanti ~anti
vinamanti, Mil 117,18; dānena piya-vācāya ~anti
namanti ca, Vism 306,34* (mhṭ Se II 106,16: ~anti
dāyakā, namanti paṭiggāhakā); — caus. unnāmeti
q.v.
