aṭṭa
, m [ts.] a watch-tower, Abh 204; 1126 ( =aṭṭāla, q. v.); Vin III 200,6'; 201,1' (= paṭirājâdi-
paṭibāhanatthaṁ iṭṭhakāhi kato bahala-bhittiko catu-
pañca-bhūmiko patissaya-viseso, Sp = Vibh-a 366,3);
Vin I 140,29; Vibh 251,11 quoted Ps II 289,11 =
Mp II 496,13 = Sv I 209,2; abl. ~ā nikkhamissāmi,
Nidd I 67,15 (= dvāraṭṭālakā, Nidd-a); loc. ~e vasati,
Nidd I 226,24, quoted Vism 25,32 (mhṭ). Cf. aṭṭaka.