upa-haññati
, pr. 3 sg. (pass. of upahan(a)ti), tobe slain, harmed, consumed (by distress); cittam pi na
~ati, M III 234,26; cittam ass' ū~ati, Th 795 (= bā-
dhīyati, Th-a) = S IV 73,27 (Ee assu pahaññati; ass'
~ati, Spk II 384,17); Mil 26,30; na mano vā sarīraṁ
vā maṅkate kassaci ~etha (pot. 3 sg. med.), Ja IV 14,
3* (= upaghātaṁ āpajjeyya, 6'); Sn 584; tādisaṁ
bhikkhum āsajja pubb' eva ~ati, A III 373,21*;
~amāne Mātaṅgasmiṁ, Ja IV 389,27; ~ati pati-
haññati paṭikūlattā ārammanassa, Mp-ṭ Be I 1961
222,29.