kata-kāla
, mfn. [cf. the construction kālaṁ + √kṛ; sa.kṛtakāla; cf. pa. kāla(ṁ)kata, kālagata, qq.v], de-
ceased, dead; ~e ti ~e mate ti attho, Ja III 164,22' (ad
164,16*); mataṁ te jīvitā seyyo ti ... kasmā, yasmā i-
to tvaṁ ~o (v.l. kālaṅkato) ~o hutvā kālaṁ karitvā
maritvā ti attho, Sp 436,15 (ad Vin III 72,15); ~ā kata-
maraṇā maraṇasampattā, Pv-a 29,9; — °-kiriya,
mfn., dead; idha ~ā kālena katajīvitupacchedā honti,
Ps-pṭ I 263,1; — °-bhāva, m. [abstr.], being dead; — ifc.
abhidosa-° (Ja I 81,17); sattâha-° (Ja I 81,16).
