ora-tīra
, n., this shore (cf. orimatīra); orā tidīpasaṁkhātā ~ā, Cp-a 229,16 (ad Cp Ee 1974 308; ct.
reads orā pāraṁ for orapāraṁ, q. v. s.v. orapāra); "ārakā
ahaṁ bhante" ti paṭhavito nabhaṁ viya samuddassa ~ato
(v. l. orimatīrato) pāratīraṁ viya ca suvidūravidūre, Ps III
44,14 (ad M I 367,28); — °-pāratīra, n., (dv.) this shore
and the far shore; na samentī ti samuddassa ~āni viya
nabhatalapathavitalā viya ca na samāgacchanti, Ja VI
349,5' (ad 349,4*).
