Truncation sign : * (asterisk) - e.g. kamm*

Type the letters without dots and accents - e.g. to search 'kalyāṇa' type kalyana. Read more …


1

upe

(k)khā, f. [sa. upekṣā]; often written upekhā:
kakāralope upekhā, Sadd 332,17; looking on (in an
uninterested way
), disregard, equanimity, indifference,
cf. Compendium
(Abhidh-s-trsl.) p. 229; Har Dayal,
The Bodhisattva Doctrine
1932 pp. 153 foll; Schling-
loff, Yogalehrbuch (Sa. Texte a. d. Turfanfunden
VII) 1964 p. 156; H. B. Aronson: Equanimity. In:
Studies in Pāli and Buddhism
(Bhikkhu Kashyap
Volume
) 1979 pp. 1 — 18; — definitions: Abh 159;
adukkhamasukhā vedanā . . . ~ā, Dhs 153 (Dhs-
trsl. p. 39 n. 1; As 156,36 foll., cf. S II 211,22; As 43,11
[As-mṭ Be 1960 41,6] qu. Moh 80,22); yā sattesu ~ā
upekkhāyanā . . . upekhācetovimutti ayaṁ vuccati
~ā, Vibh 276,1; Th-a I 12,35; ~ā avitakkā ...
avicārā . . . appītikā . . . na pītisahagatā ... na
sukhasahagatā . . . upekhāsahagatā, Vibh 284,16-23;
Moh 181,27; vyāpādappahānena majjhattabhāvūpa-
gamanena ca upekkhatī ti ~ā, Nidd-a II 118,33 =
Paṭis-a 88,17 = As 193,6 = Vism 318,7; Vibh 259,10;
majjhattavedayitalakkhaṇā ~ā, Moh 11,24; 17,18;
80,25; 161,30; uppattito ikkhatī ti ~ā, Paṭis-a 96,2;
upekkhitabbayutte samappavatte dhamme ikkhati na
codetī ti ~ā, Vibh-a 317,19; iṭṭhâniṭṭhamajjhattâkāra-
ppavattilakkhaṇā ~ā, Abhidh-s-mhṭ Se 1922 260,1; —
one of the 4 brahmavihārā, appamaññā, bhāvanā
(q. v.): mettā karuṇā muditā ~ā ti inie cattāro
brahmavihārā, Vism 111,1; Nidd I 21,23; mettaṁ
~aṁ karuṇaṁ . . . āsevamāno muditañ ca, Sn 73 —
Ap 12,25 (Pj II 128,10 = Nidd-a II 149,15 = Ap-a
200,28); Ja I 48,3 ≠ Spk I 130,26; ~ā appamaññā
pi, Abhidh-av 91,24*; catasso bhāvanā . . . mettā
karuṇā muditā ~ā, Mp II 204,5 (cf. Vism 317,2); —
one of the vedanā, cf. Dhs-trsl. p. 36 n. 2: sa.(i. e.
vedanā) . . . pañcavidhā hoti: sukhaṁ dukkhaṁ so-
manassaṁ domanassaṁ ~ā, Vism 461,2 (cf. Moh
81,19); sukhaṁ dukkhaṁ ~ā ti tividhā tattha vedanā,
Abhidh-s 11,19* (cf. D III 275,1); adukkhamasukhāya
(i. e. vedanāya) ~ā savicārā, Peṭ 98,22 (so read); —
developed in jhāna: paṭhamajjhāne . . . catuttha-
jjhāne dhammā ... ~ā, M III 25,18 — 26,32; ca-
tutthaṁ jhānaṁ . . . duvaṅgikaṁ . . . ~ā cittassa
ekaggatā, Vibh 264,11; 261,19; Peṭ 144,5; °âdīhi,
Sp 152,28; ~aṁ catutthajjhānavasena bhāvaya-
māno, Pj II 128,16; ~ā . . . catutthe jhāne jhānaṅ-
gaṁ, Peṭ 147,6; Nett 122,33; — ~aṁ eva mana-
sikaroti . . . idaṁ tatiyaṁ jhānaṁ, Peṭ 143,24;
139,15; (vitakko, vicāro, pīti, sukhaṁ) ~ā ceti pañca
te sesajjhānaṅgasaññitā, Saddh 461; — ~aṁ . . . du-
vidhena vadāmi sevitabbaṁ pi asevitabbaṁ pi, D
II 279,3 (Sv 731,15,29); sāmisā ~ā . . . nirāmisā ~ā,
S IV 237,4 foll.; ~ā hīnā . . . ~ā paṇītā, Vism 456,12
foll. (Vism-mhṭ Be 1960 II 127,30); ~ā duvidhā
vipassanâvajjanavasena, Nidd-a II 106,30 ≠ Paṭis-a
590,27 = Vism 636,27; Ps V 26,9; cha gehasitā ~ā,
M III 219,9 (Ps V 24,14 ≠ Sv 731,11), qu. Sv 731,10
= Spk III 84,6; Vibh 382,10; S IV 232,16; Nett 53,29;
cha nekkhammasitā ~ā, M III 219,21; S IV 232,16;
arahā chahi ~āhi samannāgato, Kv 280,6 (chasu dvā-
resu upekkhānaṁ uppattibhabbatāya, Kv-a 75,29); ~ā
pana dasavidhā, Nidd-a I 137,16 = Paṭis-a 187,4 =
Vism 160,9 ≠ Vjb Be 1960 46,29 (enumerated ibid.);
— yā 'yaṁ ~ā nānattā . . . taṁ abhinivajjetvā yā
'yaṁ ~ā ekattā . . . tarn ev' ~aṁ bhāveti, M I 365,2
(Ps III 43,9); yasmiṁ . . . puggale āghāto jāyetha
~ā tasmiṁ puggale bhāvetabbā, A III 185,20; ~aṁ
bhāvayato virago hoti, M II 223,13; Sp 113,29; Pj I
121,3; Vism 199,34; bhāvitāya . . . ~āya cetovi-
muttiyā yaṁ pamāṇakataṁ kammaṁ na taṁ tatrâ-
vasissati, D I 251,19 = M II 208,2 = S IV 322,24;
nissaraṇaṁ hi etaṁ . . . râgassa yad idaṁ ~ā cetovi-
mutti, D III 249,15 = A III 292,3 qu. Vism 318,34
= As 193,32; A I 39,2; ~ā cetovimutti abhiññeyyā,
Paṭis I 8,8; ~ā kusalanissitā na santhāti, M I 186,25
(Ps II 227,13); A IV 47,1 - Peṭ'Ī26,9 qu. Ps II
420,1; evaṁ me ayaṁ ~ā . . . tiṭṭheyya, M III
243,27; ~aṁ adhitiṭṭhati, A III 354,20*; ~aṁ paṭi-
labhati, IV 70,23; Sn 67 = Ap 12,3; ~ā dhurasa-
mâdhi, S V 6,12* ("equanimity is the even balance of
the yoke"
(?); yugappadesānaṁ samatā, Spk III
122,3; Spk-pṭ Be 1961 II 398,2); ~am ārabbha, Sn
972; ~ā uppajjati, Paṭis II 101,14; Peṭ 187,12; itthī-
naṁ vinā ~āya uppajjantīnaṁ, Yam II 75,25; lobho
~āya pahiyyati, Nett 44,6; ~aṁ paripūreti, 121,31;
~ā pana santattā sukhaṁ, Vism 568,23* qu. Moh
149,37*; iṭṭhârammaṇayogasmiṁ . . . kasmā ~ā va
vuttā, Abhidh-av 26,31* ("why is equanimity taught
in the contact with pleasant objects?"
); bhajī ~aṁ,
Att 14,11*; °-vasena, Paṭis II 24,14 (Paṭis-a 546,8);
Cp-a 301,10; — ifc. akusalavipāk°; aññāṇū° (Ps
V 24,5; Vism 318,24; Moh 219,14); an-°;'arūpâ-
vacara-samāpatti-
° (Ps V 26,24); āvajjanū°
(Paṭis-a 592,6; Spk-pṭ Be 1961 II 170,17); uppa-
jjana-
°; khīṇâsav° (Mp III 290,12); catuttha-jhān°
(Mp III 377,*23; Ap-a 194,2); chaḷaṅg° (Sp 150,23;
Spk I 76,27; As 173,18); chaḷ° (Kv 280,30); jhān°
(Sp 150,25; As 173,2); tatramajjhatt° (As 173,12;
Vism 148,25; 467,8); dukkha-° (Vism 456,10);
nekkhammasita-° (Sv 731,31; Ps V 25,11); pāri-
suddhi-° (Sp 150,26; As 173,10; Vism 160,13);
bhojjhaṅg° (ibid.); brahma-vihār° (ibid.); mettā-
karuṇā-muditā-
° (Vism 317,30); mett° (Bv 176;
Vism 467,6); rūpâvacara-samāpatti-° (Ps V 26,24);
vipassanū° (Sp 150,25; Ps II 227,13; Vism 636,27);
viriyū° (Sp 150,24; As 173,38; Vism 160,11); vedan°
(ibid.; Moh 219,13); saṁkhārū° (ibid.; Abhidh-s
44,33); samatha-° (Ps V 26,8); sukha-° (Moh 302,
26); somanass° (Vism 452,31; Moh 11,27); soma-
nassa-rahita-aññāṇ
° (Spk-pṭ Be 1961 II 362,8). 1upekkhā