ukkhepan
[ā/a], vb. noun from ukkhipati; 1. n., actor state of suspension (cf. ukkhipati 4.); ~e . . . ādīna-
vaṁ kathetvā, Dhp-a I 55,7 = Ja III 487,8; ukkhit-
tako bhikkhu ṭhito ~e, Vin-vn 1992; — 2. f. ~ā,
blame, censure; one of ten kinds of scolding (akkosana):
~ā ti "mā etaṁ ettha kathethā" ti vācāya ukkhi-
panaṁ, Vism 29,8 = Vibh-a 485,3; — 3. adj., m. c.
short for ukkhepaniya q. v.; tayo ~ā kammā sadisā
te vibhattito, Vin II 30,4 (uddāna). ukkhepanā