Truncation sign : * (asterisk) - e.g. kamm*

Type the letters without dots and accents - e.g. to search 'kalyāṇa' type kalyana. Read more …


iriyā-patha

, m. [BHS [ī/i]ryāpatha; Amg. iriyā-
vaha], 1. = iriyā q. v.; 2. (mostly late- and post-
canonical
) the four postures or bodily attitudes, modes of
physical behaviour: walking, standing, sitting, lying

(ct.s often give this meaning where rather 1. is intended);
3. wheel (ct.s, Grr., Lex.); — 1. yan nūnâhaṁ sama-
ṇaṁ Gotamaṁ anubandheyyaṁ, ~aṁ assa pas-
seyyaṁ, M II 135,30; ~aṁ pabbajitânulomikaṁ
sevetha, Sn 385 (gamanâdi-catubbidhaṁ, Pj II 373,
21); ~ato kiccā bhojanā . . . cariyāyo vibhāvaye,
Vism 104,24* (ct., understanding ~ as the 4 postures,
104,26—105,20); āvāso gocaro ... ~o ti satt' ete
asappāye vivajjaye, 127,3* = Abhidh-av 94,26* =
Nāmar-p 915; gotta-mado . . . ~aṁ paṭicca iddhiṁ
paṭicca, Vibh 350,11; vihāraṁ c' ~aṁ, Bv XXII 29;
añña-titthiyā ti: dassanena pi . . . ācārena pi vihārena
pi ~ena pi aññe titthiyā, Sv 833,11; kim assa ~o?
. . . sīt' assa ~o, S I 44,17*,21* (a riddle, doubtful;
kim assa = kiṁ su 44,16*-19* [cf. BHSD s. v. asya],
sīt' rather sīta "cool, tranquil" than sītā "furrow"
[Trsl. Rhys Davids, Geiger]); with laudatory epith.:
siniddhā tela-dhārā va ahosi ~o, Th 927 (~o acchiddo
saṇho maṭṭho dassanīyo pāsādiko, Th-a III 77,3);
okkhitta-cakkhu mita-bhāṇī susaṇṭhitena ~ena avik-
khittena cittena, Mil 91,6; most commonly ~ is pāsā-
dika, or observers are pasanna, pasīdanti, with it:
vassa-satika-thero viya pāsādikena ~ena . . . piṇḍāya
caritvā, Mp I 145,3; na tāv' assa (seven years old
novice's
) cīvara-patta-gahaṇaṁ vā ~o (so read!) vā
pāsādiko hoti, Dhp-a II 140,17; (bhikkhu) ~e pasan-
nehi manussehi paṇṇa-sālaṁ katvā upaṭṭhiyamāno,
Ja IV 130,27; rājā isi-gaṇaṁ disvā ~e pasanno, 444,
14; rājā taṁ (tāpasaṁ) disvā ~e pasīditvā, I 506,2;
~e (~asmiṁ yeva) pasīditvā Ja I 66,25; 237,1; 509,30;
II 273,2 etc.; Mil 17,10; — 2. ~aṁ, ~e kappeti "to
make, produce
(a) posture(s)": seyyathā pi puriso
sīghaṁ gaccheyya . . . saṇikaṁ gaccheyya . . . tiṭ-
ṭheyya . . . nisīdeyya, evaṁ hi so puriso oḷārikaṁ
oḷārikaṁ ~aṁ abhinivajjetvā sukhumaṁ sukhumaṁ
~aṁ kappeyya . . . , M I 120,22-31; ye keci pāṇā
cattāro ~e kappenti: kālena gamanaṁ, k. ṭhānaṁ,
k. nisajjaṁ, k. seyyaṁ, S V 78,3; (kayo) aṭṭhi-
saṁghāta-ghaṭito nhāru-sutta-nibandhano nekesam
saṁgati-bhāvā kappeti ~aṁ, Th 570 (~ "movement"
? Norman: "produces its various postures"; Th-a II
244,33: ṭhānâdi-~aṁ; but cf. Ja VI 7,27 eka-ppahāren'
eva ālokaṁ katvā ~aṁ upadhārenti, try to find out if
the prince, who feigns immobility,
andhakāre hatthaṁ
vā pādaṁ vā phandāpeti); pañcahi viññāṇehi na
kañci ~aṁ kappeti, Vibh 307,30; citfassādam labhi,
sukhena cattāro ~e kappesi, Ja V 262,29; tiṭṭhatu vā
nisīdatu vā sayatu vā, sace pi ākāse iddhiyā kañci
~aṁ kappeti, pācittiyaṁ eva, Sp 859,2 ≠ Kkh 118,6
(kappetu); ṭhānâsanena gamanena kappenti ~aṁ,
Ras I 27,23*; [Ap-a 221,27: ākāse pi udake pi paṭha-
viṁ nimminitvā ~aṁ pakampenti, read (with v. l.)
pakappenti; expl. due to misreading of Ap 18,16
paṭhaviṁ te pakampenti as pakappenti (so v. l. Ap-a
221,24)]; — (iddhimā udake) na kevalaṁ gacchati,
yaṁ yaṁ ~aṁ icchati, taṁ taṁ karoti, Vism 396,24;
sambhāvanâdhippāya-katena ~ena vimhāpanaṁ,
Vism 26,10; — ~aṁ saṇṭhapeti "(artfully) perform,
execute a posture":
ekacco pap'iccho . . . "evaṁ maṁ
jano sambhāvissatī" ti gamanaṁ saṇṭhapeti ṭhānaṁ
s. nisajjaṁ s. sayanaṁ s., panidhāya gacchati . . . ,
yā evarūpā ~assa āṭhapanā saṇṭhapanā +, idaṁ
°-saṁkhātaṁ kuhana-vatthuṁ, Nidd I 225,31, quoted
Vism 26,11; cf. Vibh 352,21: katamā kuhanā? ...
~assa vā aṭṭhapanā saṇṭhapanā . . . , quoted Vism
23,4 and Ud-a 227,26; kuhaka-bhāvena ~aṁ saṇṭha-
pento, Ps III 4,18; ~aṁ saṇṭhapetvā nisinnaṁ vā
caṅkamantaṁ vā, Sp 480,23; — catūsu ~esu tayo na
sobhanti . . . nipannassa pi ~o amanāpo hoti . . .
pallaṅkaṁ ābhujitvā nisinnass' eva (Ee w. r. °pan-
nass°) ~o sobhati . . . , Ps V 49,3 ad M III 238,18
pāsādikaṁ iriyati; pallaṅkaṁ ābhujitvā nisīdanaṁ,
evaṁ nisinnassa hi ~o upasanto hoti, Ps III 390,13;
ujukena kāyena samena ~ena gantabbaṁ ceva nisī-
ditabbaṁ ca, Sp 891,22; alīnânuddhacca-pakkhikaṁ
santaṁ ~aṁ upadisanto "nisīdatī" (Vin III 70,32) ti
āha, Vism 471,2 = Sp 407,20; ~ānaṁ santattā ...
santena ~ena sampannā, Paṭis-a 543,5; ṭhānâdisu
ca ~esu sappāyaṁ utuṁ ~añ ca sevantassa passaddhi
uppajjati, Mp II 67,7; — lakkhana-pariyesan'atthaṁ
āgataṁ disvā buddha uṭṭhāyâsanā tiṭṭhanti vā caṅ-
kamanaṁ vā adhiṭṭhahanti, iti lakkhaṇa-dassanânu-
rūpe ~e pavattamānassa (buddhassa kosohitaṁ
vattha-guyhaṁ) addasa, Ps III 368,6; — restraining
of
~s (forgoing one or more of them): imaṁ temāsaṁ
katihi ~ehi vītināmessathā? ti; catūhi, bhante ti, . . .
ahaṁ tīhi ~ehi vītināmessāmi, piṭṭhiṁ na pasāres-
sāmi (i. e. shall not lie down), Dhp-a I 9,1 foll.; tīhi
~ehi viharissāmi, Pj II 263,15 ; aññe ~e paṭikkhipitvā
eka-pādena tiṭṭhati, Th-a II 119,8; aññena ~ena
yāpetuṁ asakkonto niddāyana-sīlo samparivutta-
sāyī, Dhp-a IV 17,12 = Th-a I 74,4; — changing,
giving up, disturbing
~: gamanâdisu yasmiṁ ~e
pavāreti, taṁ akopenten' eva bhuñjitabbaṁ, Kkh
107,7 (cf. Sp 828,26: gamanaṁ na upacchinditab-
baṁ); uṭṭhāyâsanā na gantabbaṁ . . . na vuṭṭhā-
tabbaṁ . . . ~aṁ vikopetvā gacchato hi . . . , Vism
283,20 = Sp 425,5; (thief) ădiyeyya hareyya ava-
hareyya ~aṁ vikopeyya ṭhānā cāveyya . . . , Vin III
46,35 (Sp 303,1: ~aṁ vikopeyya ti: "saha-bhaṇḍa-
hārakaṁ nessāmī" ti paṭhamaṁ pādaṁ saṅkāmeti
. . . , ≠ Kkh 27,15); ~aṁ akhepetvā ṭhātabbaṁ, Ps
IV 162,11; yasmiṁ ~e thīna-middhaṁ okkamati,
tato aññaṁ parivattentassâpi . . . thīna-middhaṁ
pahīyati, Sv 280,33 — Mp I 50,16; yena ~ena
jăyanti, yāva tato aññaṁ na pāpuṇanti, tāva sam-
bhavesino nāma, Spk II 23,5 — Pj I 247,7; dukkha-
lakkhaṇaṁ . . . ~ehi paṭicchannatā na uppajjati . . . ,
~e ugghāṭite . . . upaṭṭhāti, Vism 640,3; — āvudhaṁ
~o . . . ime cha āṇatti-niyāmakā, Sp 446,12*(≠9*) =
Kkh 31,11* = Pj I 29,18* (Sp 446,18 ≠ Pj I 30,5:
māretabbassa gamanaṁ nisajjā vā evam-ādi); cf.
Vin-vn 255; — thero . . . ~ato muttaṁ arahattaṁ
apāpuṇi, Mhv III 25 (ṭ 147,25: catu-~-virahitaṁ
arahatta-phalaṁ); — ṭhānâdisu ca ~esu yo yena
icchati, so tena gacchati, Mhbv 71,12; — 3. under-
standing
S I 16,2 catu-cakkaṁ as referring (not, as
prob, intended, to hands and feet or arms and legs but
)
to the 4
~s of the body, ct.s, Grr. and Lex. assume for
~ the meaning cakka: cakka-saddo . . . ~e . . , catu-
cakkaṁ nava-dvāraṁ ti ettha ~e, Ps II 22,29 =
Mp 9,5,16 = Paṭis-a 626,31, 726,5 = Bv-a 41,13 =
Sadd 521,14,19; cakka-saddo ... cakkaṁ vatteti
ahorattan ti ettha ~e, Ap-a 237,3; ~e cakkaṁ, Abh
781; — — ifc. akampita-° (Paṭis-a 543,6), ad-
dhāna-°, avinīta-° (Sp. 44,14; Thūp 37,26), eka-°
(Spk II 99,10; Mp I 50,4), kalyāna-° (Th 432), caṅ-
kaman
° (Ap-a 223,37), catu-° (Sp 12,u; Ps I 252,18
foll.), catur-° (Pj I 96,12), chinn° (Vin I 91,14),
jhānânurūpa-° (Vibh-a 325,1), ṭhāna-cañkam° (Ja
III 403,28), ṭhāna-nisajjâdi-° (Ap-a 232,10), ṭhān°
(Ap-a 223,37), yogânurūpa-° (Vibh-a 324,14), "rūp°
(Abhidh-av 33,5*), sabba-° (Sp 447,22; Ja I 22,8,9),
sabb° (Ps II 213,17; Dhp-a I 407,17), sampanna-°
(Th-a II 183,21).